Tie, kuri nepadodas jeb optimisti…

Neveiksme ikvienu no mums padara bezpalīdzīgu, vismaz uz kādu laiku. Tas ir kā spēcīgs sitiens pa vēderu. Sāp visiem! Sāpes pāriet, taču vieniem tās mitējas gandrīz uzreiz, kad citiem sāp ilgāk- dedzina, velk, dur, gadās pat, ka saliec čokurā. Cilvēku dvēseles pazinēji uzskata, ka mūsu uzvedību neveiksmju priekšā nosaka ne tik daudz notikuma „smagums”, cik attieksme pret to jeb iekšējais apziņas stāvoklis. Līdzīgā situācijā vieni sacīs: „šoreiz man nepaveicās…” vai „dažreiz nākas piedzīvot arī nepatīkamus brīžus…”, savukārt citi teiks: „man vienmēr neveicas, tas nekad nebeigsies…” vai „tā ir bijis vienmēr, no nepatikšanām nekur neizbēgt…”.

Cilvēku domas un uzvedība smagos notikumos lielā mērā atspoguļo viņu priekšstatus par apkārtējo pasauli, vai viņi to saredz kā „gaišu un saulainu” vai „tumšu un apmākušos”. Optimisti ir cilvēki, kuri pagātni, tagadni un arī nākotni redz vairāk cerīgi, viņi tic veiksmei. Pesimisti atskatoties pagātnē redz vienas vienīgas neveiksmes un nepatikšanas, arī piedzīvojot veiksmi un izdošanos viņi nespēj priecāties, jo dzīvo pastāvīgās negatīvu notikumu gaidās un bažījas par iespējamo gaidāmo neveiksmi. Pat pēc nenozīmīgām problēmām pesimisti ilgāku laiku paliek bezpalīdzīgi, bet lielas neveiksmes viņus var pilnīgi sagraut. Savukārt optimisti tic, ka labie un priecīgie notikumi viņu dzīvēs būs pastāvīgi, neskatoties uz atsevišķām neveiksmēm, kuras ir neizbēgamas ikviena cilvēka dzīvē.

Optimismu mēs aizgūstam no vecākiem, vērodami un pēc tam atdarinādami redzēto. Ja māte un tēvs sajūt sevi kā neveiksminiekus, kuri netiek galā ar savu dzīvi, tad pamazām līdzīgu attieksmi pret dzīvi pārņem arī bērns, viņš apgūst bezpalīdzības pieredzi. Mēs visi pazīstam cilvēkus, kuri savu dzīvi nodzīvo ar pārliecību „nav vērts mēģināt, tāpat neizdosies…” vai „ko tad nu es…”. Tieši tādēļ bezpalīdzība ir viena no nozīmīgākajām sociālajām problēmām, kura nav atrisināma sniedzot sociālo palīdzību. Ja turpretī vecāki ar savu attieksmi un rīcību rāda bērnam, ka jebkurai situācijai ir atrodams risinājums, arī bērni iemācās pasauli uztvert optimistiski. Būtībā mūsu optimisms vai pesimisms ir domāšanas veids, kurš apgūts bērnībā un jaunībā, un lielā mērā nosaka spriedumu saturu neveiksmju/ grūtību priekšā.

Tālab, katram priekš sevis ir svarīgi saprast:
cik ilgi pēc neveiksmes es jūtos sagrauts un bezpalīdzīgs un
cik plaši neveiksmes skārušas manu dzīvi.

Piemēram, darba zaudējumu, tāpat kā citas nepatikšanas un grūtības, cilvēki pārdzīvo atšķirīgi. Vieni atgūstas ātrāk, jo prieku un piepildījumu cenšas meklēt (un atrod) citās dzīves jomās- vairāk laika velta tuviniekiem, vaļaspriekiem, saimniecībai u.t.t. Otrus nepatikšanas tik spēcīgi izsit no psiholoģiskā līdzsvara, ka vajadzīgs ilgs laiks lai atgūtos. Šiem cilvēkiem ir grūti pievērsties arī tam labajam un jaukajam, kas ir viņu dzīvēs.

ar cik optimistisks dzīves redzējums raksturo cilvēka psiholoģisko labklājību un cilvēks spēj darīt savu skatījumu uz dzīvi gaišāku, tad lai Jums izdodas vairot optimismu un piedzīvot vairāk priecīgu notikumu!

Smilšu spēļu terapija

Bērnībā katrs noteikti ir spēlējies smiltīs pie jūras, upes vai smilšu kastē. Ļaut sausām smiltīm birt caur pirkstiem… Smiltīm, pielejot ūdeni, tajās var mīcīties, veidot smilšu kūkas, kalnus, pilis, tuneļus. Mums ir atmiņas par to, kā āda izjūt sausas un siltas, vēsas un mitras smiltis, kas aicināt aicina darboties ar tām. Atmiņu kamols glabā izjūtas kopā ar agrākiem sapņiem, vientulību vai prieku…
Smilšu terapijā cilvēks runā simbolu un attēlu valodā, izmantojot smiltis un ūdeni, kas ir prima materia (primārā matērija). Terapijas dziļākā būtība ir tā, ka cilvēks rod dziedinājumu pats caur savu radošumu, jo smilšu bildei ir liels izteiksmes un ietekmes spēks. Linde fon Keizerlinka saka, ka „ lai arī mēs nevaram nosaukt katru indivīdu par radošu personību, tomēr mēs varam vienoties par to, ka ikvienā personībā ir „radošā daļa”. Smilšu spēļu terapijas mērķis ir attīstīt šos cilvēka iekšējos resursus, caur kuriem tiek piedzīvota spontāna pašdziedināšana. Metode, kas sākotnēji bija domāta tikai bērniem, ir atradusi pielietojumu arī pieaugušo terapijā. Bērniem, atšķirībā no pieaugušajiem, nav nepieciešams saprast, kas notiek viņu zemapziņā, kādas un kāpēc tieši tādas smilšu bildes veidojas. Dziedinošs ir pats smilšu bilžu veidošanas process. Pieaugušie ar terapeita palīdzību mācās saskatīt un saprast, kas notiek smilšu kastē, un kā tur attēlotais saistās ar reālo dzīvi. Tā ir izeja no zemapziņas uz apziņu.

Smilšu spēļu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir:

  • emocionālas vai personības problēmas,
  • neirozes,
  • attīstības aizture,
  • mācīšanās grūtības skolā,
  • pēctraumatiskie traucējumi,
  • autisms, mutisms,
  • enurēze, enkoprēze,
  • stostīšanās, tiki,
  • nakts bailes, murgi,
  • hiperaktivitāte, depresivitāte,
  • grūtības izprast sevi (pusaudžiem), savas attiecības ar vienaudžiem, vecākiem,
  • traumatiski pārdzīvojumi (šķiršanās, nāve, ilga slimība, avārija, dzīvesvietas maiņa),
  • ģimenes attiecību problēmas.

Vēsma Bērziņa

Psiholoģe

Profesionālā izglītība:

2001. gads- sociālo zinātņu bakalaurs psiholoģijā, skolas un ģimenes psihologa kvalifikācija, RPIVA.

Darba pieredze:

Sešu gadu darba pieredze, veicot izglītības psihologa pienākumus Bebru internātpamatskolā, Pērses pamatskolā, Daudzeses pamatskolā, Skrīveru vidusskolā un bērnu namā-patversmē „Dzeguzīte”;
Piecu gadu darba pieredze Aizkraukles Psiholoģiskās palīdzības centrā;
Viena gada pieredze personālvadībā akciju sabiedrībā;

Darbības virzieni:

Individuālās konsultācijas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un pieaugušajiem;
Psiholoģiskā atbalsta grupas pusaudžiem un pieaugušajiem;
Uzvedības korekcijas grupas pusaudžiem.

Aelita Beitika

Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

Profesionālā izglītība:
2000. gads- sociālo zinātņu bakalaurs psiholoģijā, LU.
2003. gads- sociālo zinātņu maģistrs psiholoģijā ar kvalifikāciju klīniskajā psiholoģijā, LU.
2006. gads- bāzes līmeņa diploms individuālajā psihodinamiskajā psihoterapijā, Viļņas Universitāte.
2009. gads- kvalifikācijas līmeņa diploms individuālajā psihodinamiskajā psihoterapijā, Viļņas Universitāte

Darba pieredze:
No 2000.g psihologs Koknese pagasta sociālajā dienestā;
No 2002.g psihologs A.Upīša Skrīveru vidusskolā;
No 2002.g psihologs biedrībā „Aizkraukles psiholoģiskās palīdzības centrs”;
No 2006.g privātprakse individuālajā psihodinamiskajā psihoterapijā (Aizkraukle,Rīga).

www.psihoterapija-ab.lv

Profesionālās biedrības:
Latvijas psihoterapeitu biedrības biedre,
Psihodinamiskās psihoterapijas asociācijas biedrs.

Darbības virzieni:
Pieaugušo psihoterapija;
Klīniskā psiholoģiskā izpēte (DEĀK, medicīniski pedagoģiskām komisijām);
Saskarsmes treniņu, izglītojošu semināru un atbalsta grupu vadīšana.
Darba valodas:
Latviešu, krievu.

 

Aldona Britāne

        Mans vēlējums: „Dzīve sākas tur, kur es ļauju tai dzīvot!” (Rainers Hāks)

Psiholoģe, praktizējoša karjeras konsultante

Kontakttālrunis: 2972777, e-pasts: aldonabritane@inbox.lv

PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA:
Sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā, maģistra diploms nr.011615, 2002. LU

Profesionālās izglītības atestāts, nr.197, 1997. LU
Psiholoģijas bakalaura grāds, bakalaura diploms nr.005742, 1997. LU

Vudkoka – Džonsona starptautiskā izdevuma kognitīvo spēju testa lietošanas sertifikāts nr.6-1 2006.

DARBA PIEREDZE:

Vairāku gadu pieredze skolas psihologa darbā Vecbebru profesionālajā vidusskolā, Bebru vispārizglītojošā internātskolā, Pērses pamatskolā.
Šobrīd strādāju Nodarbinātības valsts aģentūrā Aizkraukles filiālē projektā ”Jauniešu garantijas” kā karjeras konsultants. Ikdienā konsultēju jauniešus – bezdarbniekus izglītības un karjeras plānošanas jautājumos.

Kā psihologs piedalos Aizkraukles pašvaldības Pedagoģiski – medicīniskās  komisijas darbā.

Darbojos biedrības ”Aizkraukles Psiholoģiskās palīdzības centrs” aktivitātēs.

DARBĪBAS VIRZIENI:
Veicu diagnostiku ar Vudkoka – Džonsona starptautiskā izdevuma kognitīvo spēju noteikšanas testu.
Sniedzu psiholoģiskas konsultācijas cilvēkiem dažādu problēmu risināšanā, rakstu atzinumus.

 

 

Valentīna Sauka

Psiholoģe, Smilšu spēļu terapeite

Profesionālā izglītība

1997. gads- psiholoģijas bakalaura grāds,
1997. gads- profesionālās izglītības atestāts,
2001. gads- Sertifikāta, kas dod tiesības veikt vardarbībā cietušo bērnu rehabilitāciju dzīvesvietā – „Apmācības programma psihologiem, psihoterapeitiem un sociālajiem darbiniekiem no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai”, kas apstiprināta ar Labklājības ministrijas 7.02.2000. rīkojumu Nr.34.
2002. gads- Sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā,
2007. gads- Sertifikāts Vudkoka- Džonsona SI Kognitīvo spēju testa lietošanā,
2007. gads- Apmācīttiesīgas ģimenes un smilšu spēļu terapeites (ECP/ISST) Vācijas Smilšu spēļu terapijas biedrības (DGST) priekšsēdētājas
Linde von Keyserlingk sertifikāts smilšu spēļu terapijā.
2009. gads- Sertifikāts “Neiropsiholoģiskā sensomotorā smadzeņu funkcionālās darbības korekcija” (1. līmenis).

Darba pieredze

Ir 10 gadu darba pieredze kā skolas psihologam. Kopš 2001.gada aprīļa – privātprakse Aizkraukles Psiholoģiskās palīdzības centrā. 2007. gadā uzsāku privātpraksi arī Rīgā. Kopš 2005.gada 1.oktobra strādāju kā lektore Nodarbinātības valsts aģentūrā. Esmu vadījusi izglītojošas un atbalsta grupas vecākiem.

Darbības virzieni

  • Individuālā konsultēšana
  • Vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācija
  • Izglītojošu lekciju psiholoģijā lasīšana
  • Izglītojošu un atbalsta grupu vadīšana
  • Neiropsiholoģiskā – sensomotorā smadzeņu funkcionālās darbības korekcija