Bērnībā katrs noteikti ir spēlējies smiltīs pie jūras, upes vai smilšu kastē. Ļaut sausām smiltīm birt caur pirkstiem… Smiltīm, pielejot ūdeni, tajās var mīcīties, veidot smilšu kūkas, kalnus, pilis, tuneļus. Mums ir atmiņas par to, kā āda izjūt sausas un siltas, vēsas un mitras smiltis, kas aicināt aicina darboties ar tām. Atmiņu kamols glabā izjūtas kopā ar agrākiem sapņiem, vientulību vai prieku…
Smilšu terapijā cilvēks runā simbolu un attēlu valodā, izmantojot smiltis un ūdeni, kas ir prima materia (primārā matērija). Terapijas dziļākā būtība ir tā, ka cilvēks rod dziedinājumu pats caur savu radošumu, jo smilšu bildei ir liels izteiksmes un ietekmes spēks. Linde fon Keizerlinka saka, ka „ lai arī mēs nevaram nosaukt katru indivīdu par radošu personību, tomēr mēs varam vienoties par to, ka ikvienā personībā ir „radošā daļa”. Smilšu spēļu terapijas mērķis ir attīstīt šos cilvēka iekšējos resursus, caur kuriem tiek piedzīvota spontāna pašdziedināšana. Metode, kas sākotnēji bija domāta tikai bērniem, ir atradusi pielietojumu arī pieaugušo terapijā. Bērniem, atšķirībā no pieaugušajiem, nav nepieciešams saprast, kas notiek viņu zemapziņā, kādas un kāpēc tieši tādas smilšu bildes veidojas. Dziedinošs ir pats smilšu bilžu veidošanas process. Pieaugušie ar terapeita palīdzību mācās saskatīt un saprast, kas notiek smilšu kastē, un kā tur attēlotais saistās ar reālo dzīvi. Tā ir izeja no zemapziņas uz apziņu.

Smilšu spēļu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir:

  • emocionālas vai personības problēmas,
  • neirozes,
  • attīstības aizture,
  • mācīšanās grūtības skolā,
  • pēctraumatiskie traucējumi,
  • autisms, mutisms,
  • enurēze, enkoprēze,
  • stostīšanās, tiki,
  • nakts bailes, murgi,
  • hiperaktivitāte, depresivitāte,
  • grūtības izprast sevi (pusaudžiem), savas attiecības ar vienaudžiem, vecākiem,
  • traumatiski pārdzīvojumi (šķiršanās, nāve, ilga slimība, avārija, dzīvesvietas maiņa),
  • ģimenes attiecību problēmas.

Atbildēt